pastumt
pastumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu transitīvs, darbības vārds
pastumties atgriezenisks, darbības vārds
1.Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPastumt galdu pie sienas.
2.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPastumt bērnus citiem viesiem priekšā.
3.Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPastumt ķerru zem nojumes.
4.kopā ar: "(ne)varēt" vai "(ne)spēt" (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
PiemēriPa jūrmalas smiltīm māte nespēj pastumt bērna ratiņus.