šķūrēt
šķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
PiemēriŠķūrēt sniegu ar lāpstu.
- Šķūrēt sniegu ar lāpstu.
- Šķūrēt granti.
- Šķūrēt ceļu.
- Šķūrēt taciņu uz kūti.
Stabili vārdu savienojumiŠķūrēt nost.
- Šķūrēt nost — jaukt nost, nolīdzināt.