Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šķobīt
šķobīt [šķùobît] -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
PiemēriŠķobīt seju dažādās grimasēs.
2.Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
PiemēriŠķobīt valdību.