šķobīties
šķobīties [šķùobîtiês] -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Šķiebties uz vienu vai otru pusi; kļūt šķībam un nestabilam.
PiemēriTaburetes, kurām šķobās kājas.
- Taburetes, kurām šķobās kājas.
- Sabiedrībā sāk šķobīties morālie pamati.
1.1.formā: trešā persona Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
PiemēriVeselība sākusi šķobīties.
- Veselība sākusi šķobīties.
- Mūsu attiecības sāk šķobīties.
- Vectēva prāts sācis šķobīties.
2.Veidot grimases, viebties (piem., paužot nepatiku).
PiemēriPagaršojis dzērienu, draugs sāka šķobīties.
- Pagaršojis dzērienu, draugs sāka šķobīties.
Stabili vārdu savienojumiPamati šķobās.
- Pamati šķobās idioma — saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.