šķobīties
šķobīties [šķùobîtiês] -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Šķiebties uz vienu vai otru pusi; kļūt šķībam un nestabilam.
PiemēriTaburetes, kurām šķobās kājas.
1.1.formā: trešā persona Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
PiemēriVeselība sākusi šķobīties.
2.Veidot grimases, viebties (piem., paužot nepatiku).
PiemēriPagaršojis dzērienu, draugs sāka šķobīties.
Stabili vārdu savienojumiPamati šķobās.