Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šķūrēt
šķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
PiemēriŠķūrēt sniegu ar lāpstu.
Stabili vārdu savienojumiŠķūrēt nost.