šķobīgs
šķobīgs [šķùobîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
šķobīga [šķùobîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
šķobīgi [šķùobîgi] apstākļa vārds
šķobīgums [šķùobîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas šķobās, nav stabils, drošs.
PiemēriŠķobīgs ķeblītis.
- Šķobīgs ķeblītis.
- Šķobīgi pamati.
- Šķobīga konstrukcija.
1.1.Nestabils, nenoturīgs, nedrošs.
PiemēriŠķobīgs ekonomiskais stāvoklis.
- Šķobīgs ekonomiskais stāvoklis.
- Vāja un šķobīga koalīcija.
2.Tāds, kas savilkts šķībi, greizi.
PiemēriŠķobīgas grimases.
- Šķobīgas grimases.