Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
stumties
stumties stumjos, stumies, stumjas, pag. stūmos darbības vārds; atgriezenisks
1.Refl. → stumt; tikt stumtam.
PiemēriPārpildītajā autobusā visi stumjas cits citam virsū.
2.Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
PiemēriStumties laivā pa ezeru.
2.1.Ar grūtībām, lēnām virzīties, pārvietoties.
PiemēriVīrs ratiņkrēslā stumjas pa ietvi.