Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
stundinieks
stundinieks vīriešu dzimte, lietvārds
stundiniece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: vīriešu dzimte Stundenis; pulkstenis.
PiemēriStundinieks rāda pusnakti.
2.Sargs, sardzes karavīrs.
PiemēriBruņots stundinieks.
3.sarunvaloda Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
PiemēriAugstskolā ir divu tipu docētāji – vieni ir pastāvīgi strādājošie, otri – līgumpasniedzēji jeb tā dēvētie stundinieki.