stumties
stumties stumjos, stumies, stumjas, pag. stūmos darbības vārds; atgriezenisks
1.Refl. → stumt; tikt stumtam.
PiemēriPārpildītajā autobusā visi stumjas cits citam virsū.
- Pārpildītajā autobusā visi stumjas cits citam virsū.
2.Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
PiemēriStumties laivā pa ezeru.
- Stumties laivā pa ezeru.
- Man bērnībā bija mašīna, uz kuras varēja sēdēt un ar kājām stumties.
2.1.Ar grūtībām, lēnām virzīties, pārvietoties.
PiemēriVīrs ratiņkrēslā stumjas pa ietvi.
- Vīrs ratiņkrēslā stumjas pa ietvi.
- Izrāde beidzas, zālē iedegas gaisma un skatītāji sāk stumties uz durvīm.
- Ceļš nebija tīrīts, tāpēc nācās stumties cauri pakusuša sniega putrai.