stumt
stumt stumju, stum, stumj, pag. stūmu darbības vārds; transitīvs
1.Pieliekot spēku, panākt, ka (kas) virzās pa priekšu vai līdzās.
PiemēriStumt bērnu ratiņus.
1.1.Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (ko) kādā virzienā.
PiemēriStumt bērnu uz priekšu.
1.2.Bāzt (parasti ar grūtībām, piepūli).
PiemēriStumt kājas zābakos.
Stabili vārdu savienojumiStumt vaigos.
Stabili vārdu savienojumiAr degunu mākoņus stumt.