stumt
stumt stumju, stum, stumj, pag. stūmu darbības vārds; transitīvs
1.Pieliekot spēku, panākt, ka (kas) virzās pa priekšu vai līdzās.
PiemēriStumt bērnu ratiņus.
- Stumt bērnu ratiņus.
- Stumt bobsleja kamanas.
- Stumt velosipēdu pie rokas.
- Stumt laivu no krasta ūdenī.
1.1.Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (ko) kādā virzienā.
PiemēriStumt bērnu uz priekšu.
- Stumt bērnu uz priekšu.
- Autobusā varēja iekāpt, tikai stumjot priekšā stāvošos.
1.2.Bāzt (parasti ar grūtībām, piepūli).
PiemēriStumt kājas zābakos.
- Stumt kājas zābakos.
Stabili vārdu savienojumiStumt vaigos.
- Stumt vaigos — ēst, parasti daudz, negausīgi.
Stabili vārdu savienojumiAr degunu mākoņus stumt.
- Ar degunu mākoņus stumt idioma — sarunvaloda Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.