stūrains
stūrains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
stūraina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
stūraini apstākļa vārds
stūrainība lietvārds; sieviešu dzimte
stūrainums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir (vairāki, daudzi) stūri; tāds, kas nav noapaļots, bet ar lauztām līnijām, šķautnēm u. tml.
PiemēriBērnistabas gultiņai gali nav stūraini, bet noapaļoti.
1.1.Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriVīrs atgādina bokseri – stūrainu zodu un pašķību degunu.
1.2.Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
PiemēriStūraini burti.
2.Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, (par cilvēku, dzīvnieku kustībām).
PiemēriLīmenis deju ansamblī ir viduvējs – stūrainas kustības, nenostieptas pēdas.
2.1.Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums.
PiemēriViņš ir neveikls, stūrains, runā bikli.
3.Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
PiemēriDirektors ir stūrains, ass cilvēks.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriStūrainie pusaudža gadi.