stūrains
stūrains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
stūraina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
stūraini apstākļa vārds
stūrainība lietvārds; sieviešu dzimte
stūrainums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir (vairāki, daudzi) stūri; tāds, kas nav noapaļots, bet ar lauztām līnijām, šķautnēm u. tml.
PiemēriBērnistabas gultiņai gali nav stūraini, bet noapaļoti.
- Bērnistabas gultiņai gali nav stūraini, bet noapaļoti.
- Gar zālāja malu novietoti akmeņi – gan stūraini, gan gludi.
- Jaunajam automašīnas modelim ir stūraina aizmugure.
1.1.Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriVīrs atgādina bokseri – stūrainu zodu un pašķību degunu.
- Vīrs atgādina bokseri – stūrainu zodu un pašķību degunu.
- Atpazīstu puisi ar stūraino seju, tas ir mans kaimiņš.
1.2.Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
PiemēriStūraini burti.
- Stūraini burti.
- Stūrainā rokrakstā aprakstītas lapas.
2.Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, (par cilvēku, dzīvnieku kustībām).
PiemēriLīmenis deju ansamblī ir viduvējs – stūrainas kustības, nenostieptas pēdas.
- Līmenis deju ansamblī ir viduvējs – stūrainas kustības, nenostieptas pēdas.
2.1.Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums.
PiemēriViņš ir neveikls, stūrains, runā bikli.
- Viņš ir neveikls, stūrains, runā bikli.
- Greznajās telpās jutos stūraina, sveša.
3.Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
PiemēriDirektors ir stūrains, ass cilvēks.
- Direktors ir stūrains, ass cilvēks.
- Skolotāja pieredzējusi, kā no stūrainiem, adatainiem bērniem izlobās gaišs, radošs kodols.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriStūrainie pusaudža gadi.
- Stūrainie pusaudža gadi.