stūrenis
stūrenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Instruments taisnu leņķu mērīšanai.
PiemēriGaldnieka stūrenis.
- Galdnieka stūrenis.
- Ķellei, āmuram, līmeņrādim un stūrenim ir jābūt katra mūrnieka instrumentu kastē.
- Logu blokus ailē pirms piestiprināšanas izlīmeņo ar stūreni.
2.Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai.
PiemēriPieturot stūreni, ar aizzīmēšanas adatu uz detaļas gala virsmas novelk risi.
- Pieturot stūreni, ar aizzīmēšanas adatu uz detaļas gala virsmas novelk risi.
3.Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
PiemēriLogi ar dzelzs stūreņiem.
- Logi ar dzelzs stūreņiem.
- Drošībai durvis no ārpuses var nostiprināt ar tērauda stūreņiem.