stūre
stūre lietvārds; sieviešu dzimte
Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
PiemēriAutomašīnas stūre.
- Automašīnas stūre.
- Divriteņa stūre.
- Stūres iekārta.
- Stūres pastiprinātājs.
- Pagriezt stūri.
Stabili vārdu savienojumiBūt pie stūres. Noturēt stūri.
- Būt pie stūres — vadīt transportlīdzekli.
- Noturēt stūri — prast, spēt vadīt automobili.
- Pielaist pie stūres — atļaut vadīt transportlīdzekli.
- Sēdēt pie stūres — vadīt transportlīdzekli.
- Stūres māja — kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.