stūrgalvīgs
stūrgalvīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
stūrgalvīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
stūrgalvīgi apstākļa vārds
stūrgalvība sieviešu dzimte, lietvārds
stūrgalvīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēku).
PiemēriStūrgalvīgs bērns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriStūrgalvīga nepiekāpība.
1.2.Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai – par dzīvniekiem.
PiemēriTakši ir diezgan spītīgi un stūrgalvīgi.