Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
stūrītis
stūrītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
Dem. → stūris.
PiemēriNonākot svešā vietā, dzīvnieks nereti ieraujas stūrītī, atsakās no ēdiena.
Stabili vārdu savienojumiDzīvais stūrītis. Paradīzes stūrītis.