stūris
stūris [stùris] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts1.
PiemēriIstabai ir mitri, izpelējuši stūri.
Stabili vārdu savienojumiApvest ap stūri. Iedzīt stūrī. Spiest stūrī.
1.1.Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā.
PiemēriVeikals atrodas Brīvības un Lāčplēša ielas stūrī.
Stabili vārdu savienojumiStūra māja.
1.2.pārnestā nozīmē Neliela daļa no kādas teritorijas.
PiemēriMeža stūris.
1.3.Telpas daļa, kurai ir no pārējās telpas atšķirīga funkcija.
PiemēriAtpūtas stūris.
1.4.pārnestā nozīmē Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, miteklis (parasti neliels).
PiemēriNekad viņai nebija bijis sava stūra kur palikt, vienmēr nācās mētāties pa svešiem cilvēkiem.
Stabili vārdu savienojumiIk uz stūra. Uz visiem stūriem. Visos stūros.