sturmēt
sturmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Uzbrukt (kādam objektam), parasti, bruņotā cīņā.
PiemēriProtestētāji sturmē parlamenta ēku.
1.1.pārnestā nozīmē Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriSatrauktie cilvēki sturmē banku, cenšoties atgūt savus ietaupījumus.