stutēties sarunvaloda
stutēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Balstīties1.
PiemēriIet, stutējoties gar sienām.
- Iet, stutējoties gar sienām.
- Uzkāpjot uz slidām, katra kāja slīd uz savu pusi, stutējos pie vīra.
- Puiši dejoja, nevis stutējās pie sienām.
1.1.Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
PiemēriStutēties kājās.
- Stutēties kājās.
- Zirgs stutējas uz pakaļkājām.
- Kāja stipri sāpēja, mēģināju stutēties augšā, bet nespēju.
2.Balstīties2.
PiemēriIkviena sieviete gribētu sev blakus bruņniecisku vīrieti, uz kura var stutēties.
- Ikviena sieviete gribētu sev blakus bruņniecisku vīrieti, uz kura var stutēties.