balstīties
balstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
PiemēriLaipa balstās uz diviem pāļiem.
- Laipa balstās uz diviem pāļiem.
2.Pamatoties.
PiemēriBalstīties uz tradīcijām, pieredzi.
- Balstīties uz tradīcijām, pieredzi.
- Zinātnieka secinājumi balstījās uz iepriekšējiem pētījumiem.