balstīt
balstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
PiemēriBalstīt ēkas pamatu uz pāļiem.
- Balstīt ēkas pamatu uz pāļiem.
- Balstīt ābeles zarus ar kārti.
1.1.Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
PiemēriBalstīt ievainoto.
- Balstīt ievainoto.
- Medmāsa balsta slimnieku.
1.2.Novietot tā, ka atspiežas (uz kā).
PiemēriBalstīt galvu rokās.
- Balstīt galvu rokās.
1.3.Sniegt (piem., morālu, materiālu) palīdzību.
PiemēriBalstīt vienam otru.
- Balstīt vienam otru.
2.Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
PiemēriBalstīt priekšlikumu, nodomu.
- Balstīt priekšlikumu, nodomu.
2.1.Veidot, attīstīt, par pamatu ņemot (ko).
PiemēriUz vardarbību balstīts režīms.
- Uz vardarbību balstīts režīms.