stūrēt
stūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
stūrēties atgriezenisks, darbības vārds
1.Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
PiemēriStūrēt velosipēdu.
1.1.intransitīvs Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
PiemēriDaudzi iesācēji šoferi stūrē gar pašu ietves malu.
1.2.intransitīvs Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
PiemēriAste ņūfaundlendietim ir spēcīga, kad suns peld, tas ar asti stūrē.