stūrēt
stūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
stūrēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
PiemēriStūrēt velosipēdu.
- Stūrēt velosipēdu.
- Stūrēt mopēdu.
- Stūrēt lidmašīnu.
- Stūrēt kuģi pēc kapteiņa norādījumiem.
- Automašīnu stūrēja 1986. gadā dzimis vīrietis.
- Tīrumā ducina traktors, ko stūrē pats saimnieks.
1.1.intransitīvs Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
PiemēriDaudzi iesācēji šoferi stūrē gar pašu ietves malu.
- Daudzi iesācēji šoferi stūrē gar pašu ietves malu.
- Kad pirmo reizi stūrēju, tēvs sēdēja blakus.
1.2.intransitīvs Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
PiemēriAste ņūfaundlendietim ir spēcīga, kad suns peld, tas ar asti stūrē.
- Aste ņūfaundlendietim ir spēcīga, kad suns peld, tas ar asti stūrē.
- Peldot zem ūdens, pingvīns stūrē ar pleznainajām kājām un asti.