pulkstenis
pulkstenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ierīce laika mērīšanai.
PiemēriMehāniskais, elektroniskais pulkstenis.
Stabili vārdu savienojumiAr pulksteņa precizitāti.
2.Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
PiemēriPulkstenis ir pieci.
Stabili vārdu savienojumiIet kā pulkstenis. Pulkstenis skrien. Strādā kā pulkstenis. Vēlāks pulkstenis.