stūmējvelkonis
stūmējvelkonis [stũmẽjvȩ̀lkuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
PiemēriJelgavai joprojām ir sava upju flote: saglabāts stūmējvelkonis "Ogre", četras liellaivas un peldošais celtnis.