pagrūts
pagrūts -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pagrūta -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pagrūti apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir paveicams, īstenojams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli; tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
PiemēriLaivu pagrūti nostumt no sēkļa.
- Laivu pagrūti nostumt no sēkļa.
- Rakšana bija pagrūta.
- Pagrūts eksāmena uzdevums.
2.Tāds, kas ir saistīts ar samērā lielu trūkumu, rūpēm, sarežģījumiem.
PiemēriPagrūta iztikšana.
- Pagrūta iztikšana.
- Viņam klājas pagrūti.
- Darbu atrast ir pagrūti.