Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pagrūst
pagrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu darbības vārds; transitīvs
1.Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
PiemēriPagrūst galdu tuvāk logam.
  • Pagrūst galdu tuvāk logam.
  • Viņš pagrūda mani sāņus.
  • Pagrūst klasesbiedru gar zemi.
  • Bērns pagrūdis krūzi un applaucējies.
Stabili vārdu savienojumiPagrūst kāju priekšā.
2.Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
PiemēriPagrūst lādi zem gultas.
  • Pagrūst lādi zem gultas.
  • Pagrūst grāmatu zem spilvena.
Stabili vārdu savienojumiPagrūst zem deguna.
3.sarunvaloda Zaudēt (sporta spēli, sporta spēlē).
PiemēriKomanda pagrūdusi trīs spēles pēc kārtas.
  • Komanda pagrūdusi trīs spēles pēc kārtas.
  • intransitīvs Mūsējie vakar pagrūda.