pagrūst
pagrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu darbības vārds; transitīvs
1.Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
PiemēriPagrūst galdu tuvāk logam.
- Pagrūst galdu tuvāk logam.
- Viņš pagrūda mani sāņus.
- Pagrūst klasesbiedru gar zemi.
- Bērns pagrūdis krūzi un applaucējies.
Stabili vārdu savienojumiPagrūst kāju priekšā.
- Pagrūst kāju priekšā — ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
2.Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
PiemēriPagrūst lādi zem gultas.
- Pagrūst lādi zem gultas.
- Pagrūst grāmatu zem spilvena.
Stabili vārdu savienojumiPagrūst zem deguna.
- Pagrūst zem deguna sarunvaloda — ar strauju kustību novietot acu priekšā.
3.sarunvaloda Zaudēt (sporta spēli, sporta spēlē).
PiemēriKomanda pagrūdusi trīs spēles pēc kārtas.
- Komanda pagrūdusi trīs spēles pēc kārtas.
- intransitīvs Mūsējie vakar pagrūda.