atdzīt
atdzīt -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩn], pag. -dzinu darbības vārds; transitīvs
1.Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
PiemēriAtdzīt lopus mājās.
- Atdzīt lopus mājās.
- Atdzīt govi līdz aploka vārtiem.
- Atdzīt vistas atpakaļ iežogojumā.
- Atdzīt nost suņus.
- Atdzīt ziņkārīgos nost.
1.1.Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
PiemēriRietenis atdzinis šurp lietus mākoņus.
- Rietenis atdzinis šurp lietus mākoņus.
- Vējš atdzinis laivu no krasta.
2.Atstumt šurp.
PiemēriAtdzīt ratus ar novāktajām bietēm.
- Atdzīt ratus ar novāktajām bietēm.
- Atdzīt ķerru ar kūdru.
- Atdzīt salūzušo divriteni mājās.
2.1.sarunvaloda Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
PiemēriAtdzīt no Vācijas lietotu automašīnu.
- Atdzīt no Vācijas lietotu automašīnu.