atdzīt
atdzīt -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩn], pag. -dzinu transitīvs, darbības vārds
1.Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
PiemēriAtdzīt lopus mājās.
1.1.Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
PiemēriRietenis atdzinis šurp lietus mākoņus.
2.Atstumt šurp.
PiemēriAtdzīt ratus ar novāktajām bietēm.
2.1.sarunvaloda Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
PiemēriAtdzīt no Vācijas lietotu automašīnu.