sastumties
sastumties -stumjos, -stumies, -stumjas, pag. -stūmos darbības vārds; atgriezenisks
1.Stumjoties savirzīties.
PiemēriMākoņi sastūmās tā, ka debesis samelnēja, kļuva tumšs kā naktī.
- Mākoņi sastūmās tā, ka debesis samelnēja, kļuva tumšs kā naktī.
1.1.Savirzīties (kur), parasti cieši kopā, arī ar pūlēm.
PiemēriLai kaut cik sasildītos, sastumjamies cieši viens pie otra.
- Lai kaut cik sasildītos, sastumjamies cieši viens pie otra.
- Autobusā cenšas sastumties visi pieturā stāvētāji.
1.2.sarunvaloda Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
PiemēriSastumties pilnu kuņģi.
- Sastumties pilnu kuņģi.
- Sastūmos pilnu vēderu pankūkām.
1.3.sarunvaloda Sadurties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriKrustojumā sastūmušās četras automašīnas.
- Krustojumā sastūmušās četras automašīnas.