sastumt
sastumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu transitīvs, darbības vārds
1.Stumjot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriSastumt gultas kopā.
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kur).
PiemēriNemierniekus sastumj policijas mikroautobusos un aizved.
1.2.Stumjot ievirzīt (kur) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriSastumt laivas ūdenī.
2.sarunvaloda Sabāzt.
PiemēriSastumt rokas kabatās.
2.1.Salikt, sabīdīt.
PiemēriMakšķeres teleskopiskais kāts ir sastumjams kopā.