sastumt
sastumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu darbības vārds; transitīvs
1.Stumjot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriSastumt gultas kopā.
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kur).
PiemēriNemierniekus sastumj policijas mikroautobusos un aizved.
1.2.Stumjot ievirzīt (kur) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriSastumt laivas ūdenī.
2.sarunvaloda Sabāzt.
PiemēriSastumt rokas kabatās.
2.1.Salikt, sabīdīt.
PiemēriMakšķeres teleskopiskais kāts ir sastumjams kopā.