sastumties
sastumties -stumjos, -stumies, -stumjas, pag. -stūmos atgriezenisks, darbības vārds
1.Stumjoties savirzīties.
PiemēriMākoņi sastūmās tā, ka debesis samelnēja, kļuva tumšs kā naktī.
1.1.Savirzīties (kur), parasti cieši kopā, arī ar pūlēm.
PiemēriLai kaut cik sasildītos, sastumjamies cieši viens pie otra.
1.2.sarunvaloda Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
PiemēriSastumties pilnu kuņģi.
1.3.sarunvaloda Sadurties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriKrustojumā sastūmušās četras automašīnas.