Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sastutēt sarunvaloda
sastutēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Novietot tā, ka turas stateniski, nekrīt.
PiemēriSastutēt maisus gar sienu.
  • Sastutēt maisus gar sienu.
  • Plauktā sastutētas mapes.
1.1.Atstutēt no visām pusēm.
PiemēriSastutēt brūkošo māju.
  • Sastutēt brūkošo māju.
1.2.Izveidot; uzcelt.
PiemēriSastutēt zaru būdu.
  • Sastutēt zaru būdu.
  • Sastutēt ēku no gataviem moduļiem.
  • Pēc kara saimnieki atgriezās un māju sastutēja no jauna.