Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sastrutot
sastrutot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas.
PiemēriBrūce sastrutojusi.