Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sastrutot
sastrutot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas.
PiemēriBrūce sastrutojusi.