sastrēgt
sastrēgt -strēdzu [-strȩ̀dzu], -strēdz, -strēdz [-strȩ̀dz], pag. -strēdzu, arī -strēgstu [-strȩ̄gstu], -strēgsti, -strēgst [-strȩ̄gst], pag. -strēgu intransitīvs, darbības vārds
1.Iestrēgt (kur) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriPie tilta sastrēdzis ledus.
1.1.formā: trešā persona Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
PiemēriIr gada beigas – slodze liela, darbi sastrēguši, cilvēki pārguruši.