sastumdīt
sastumdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Stumdot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
PiemēriSastumdīt mēbeles gar sienu.
1.1.Stumjot savirzīt (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriAp māju sastumdītas zemes kaudzes.