atstumt
atstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu darbības vārds; transitīvs
1.Stumjot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtstumt divriteni mājās.
- Atstumt divriteni mājās.
- Atstumt piekrauto ķerru pie šķūņa.
1.1.Stumjot atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriAr kārti atstumt laivu no krasta.
- Ar kārti atstumt laivu no krasta.
- Ar plecu atstumt kādu malā.
2.Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
PiemēriSociāli atstumti cilvēki.
- Sociāli atstumti cilvēki.
- Invalīdi jūtas atstumti.
- Klasē zēns jūtas vientuļš un atstumts.
2.1.pārnestā nozīmē Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
PiemēriMan viņi nebija vajadzīgi, un es viņus atstūmu.
- Man viņi nebija vajadzīgi, un es viņus atstūmu.
2.2.Neļaut vairs piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
PiemēriAtstumt pašvaldības no valsts mežu apsaimniekošanas.
- Atstumt pašvaldības no valsts mežu apsaimniekošanas.
- Atstumt no saimniecības vadīšanas.