iestumt
iestumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu darbības vārds; transitīvs
1.Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIestumt motociklu šķūnī.
1.1.Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
PiemēriIestumt mašīnu.
1.2.Stumjot, bīdot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
PiemēriIestumt kautrīgo zēnu istabā.