izsaukt
izsaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu darbības vārds; transitīvs
1.Saucot, ar saucienu panākt, ka iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzsaukt no istabas, pagalma.
1.1.Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
PiemēriIzsaukt skolēnu pie tāfeles.
Stabili vārdu savienojumiIzsaukt pie tāfeles.
3.Nosaukt (kādu vārdu), piem., paziņojot, pārbaudot.
PiemēriIzsaukt pēc saraksta dalībniekus.
4.novecojis Pasūtīt alkoholisko dzērienu.
PiemēriIzsaukt mēriņu krogā.