paņemt
paņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩ̀m], pag. -ņēmu transitīvs, darbības vārds
1.Satvert ar roku vai rokām (ko), lai (to) iegūtu, paturētu, pārvietotu u. tml.
PiemēriPaņemt gabaliņu maizes.
Stabili vārdu savienojumiPaņemt rokā grāmatu. Paņemt zem rokas.
2.Nopirkt, iegādāties.
PiemēriVeikalā paņēmu paciņu piena, maizi un kādu kārumu bērniem.
2.1.Iegūt (ko) lietošanā.
PiemēriPaņemt taksi.
2.2.Iegūt, aizgūt.
PiemēriLugas sižetu autors paņēmis no dzīves.
3.Nozagt.
PiemēriZagļi bija paņēmuši visu, ko vien varēja aiznest.
3.2.formā: trešā persona Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
Piemēri2. Pasaules karš paņēma daudzu miljonu cilvēku dzīvības.
4.Iesaistīt (kādu) darbā, darbībā; nodarbināt1.
PiemēriVadītājs paņēmis darbā jaunu sekretāri.
4.1.Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
PiemēriPaņemt vecākus savā apgādībā.
Stabili vārdu savienojumiPaņemt savā varā.
4.3.Iesaukt (kādu) karadienestā.
PiemēriPaņemt armijā.
4.4.Apcietināt, arestēt.
PiemēriLaupītājus drīz vien paņēma ciet.
5.konstrukcijā: vārdu savienojums "paņemt līdzi" Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
PiemēriPaņemt bērnus līdzi ekskursijā.
6.Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
PiemēriCeļošana mani pilnīgi paņēmusi savā varā.
7.formā: trešā persona Satvert, ierīt (ēsmu) – par zivīm.
PiemēriPaņemt ēsmu.
8.Iesākt dziedāt (piem., kādā tonī).
PiemēriPaņemt toni par augstu.
9.intransitīvs; kopā ar: darbības vārds Izsaka darbības pastiprinājumu.
PiemēriPaņemt un izdzert.
Stabili vārdu savienojumiPaņemt līdzi kapā. Paņemt pēdu. Paņemt priekšā. Paņemt tauvā. Paņemt uz grauda.