atņemt
atņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩ̀m], pag. -ņēma darbības vārds; transitīvs
1.Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
PiemēriAtņemt noziedzniekam ieroci.
- Atņemt noziedzniekam ieroci.
- Atņemt bērniem sērkociņus.
- Atņemt naudu.
- Atņemt ādas jaku.
- Atņemt agrāk piešķirto zemi.
- pārnestā nozīmē Karš atņēmis viņai dēlus.
1.1.pārnestā nozīmē Pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
PiemēriAtņemt līgavaini.
- Atņemt līgavaini.
- Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!
2.Panākt, ka zaudē (ko).
PiemēriPar braukšanu dzērumā atņemt vadītāja tiesības.
- Par braukšanu dzērumā atņemt vadītāja tiesības.
- Atņemt vecāku tiesības.
- Atņemt dienesta pakāpi.
- Atņemt brīvību uz ilgu laiku.
- Atņemt iespēju brīvi paust savus uzskatus.
3.Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais.
PiemēriAtņemt no divdesmit četrpadsmit.
- Atņemt no divdesmit četrpadsmit.
4.Panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas.
PiemēriNezāles atņem augsnei ūdeni.
- Nezāles atņem augsnei ūdeni.
- Atņemt nepatīkamo piegaršu.
- Trieka atņēmusi kustības spējas.
4.1.Paņemt nost (daļu no kopuma).
PiemēriAtņemt nost pusi no katlā iebērtajām ogām.
- Atņemt nost pusi no katlā iebērtajām ogām.
4.2.Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
PiemēriAtņemt spēku.
- Atņemt spēku.
- Skolēnu darbu pārbaude atņem daudz laika.
5.Ņemot atvirzīt nost.
PiemēriAtņemt tasīti no lūpām.
- Atņemt tasīti no lūpām.
- Atņemt rokas no sejas.
6.Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
PiemēriPieklājīgi atņemt sveicienu.
- Pieklājīgi atņemt sveicienu.
- Atņemt labrītu.
Stabili vārdu savienojumiAtņemt elpu. Kā ar roku atņemt. Ne ko pielikt, ne atņemt.
- Atņemt elpu idioma — 1. Dziļi ieelpot.2. Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Kā ar roku atņemt idioma — saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
- Ne ko pielikt, ne atņemt idioma — saka par ko labi paveiktu.