atņemt
atņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩ̀m], pag. -ņēma transitīvs, darbības vārds
1.Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
PiemēriAtņemt noziedzniekam ieroci.
1.1.pārnestā nozīmē Pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
PiemēriAtņemt līgavaini.
2.Panākt, ka zaudē (ko).
PiemēriPar braukšanu dzērumā atņemt vadītāja tiesības.
3.Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais.
PiemēriAtņemt no divdesmit četrpadsmit.
4.Panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas.
PiemēriNezāles atņem augsnei ūdeni.
4.1.Paņemt nost (daļu no kopuma).
PiemēriAtņemt nost pusi no katlā iebērtajām ogām.
4.2.Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
PiemēriAtņemt spēku.
5.Ņemot atvirzīt nost.
PiemēriAtņemt tasīti no lūpām.
6.Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
PiemēriPieklājīgi atņemt sveicienu.
Stabili vārdu savienojumiAtņemt elpu. Kā ar roku atņemt. Ne ko pielikt, ne atņemt.