Paplašinātā meklēšana
Meklējam atņemt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (30):
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).
- kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
- aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
- atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
- izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- laupīt godu atņemt nevainību.
- uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
- saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību.
- nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- atņemšana Darbība, process --> atņemt.
- atgrābt Grābjot atņemt daļu (no kā).
- saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
- novilkt (kādam) kreklu no muguras izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
- panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
- pārgriezt rīkli nogalināt, atņemt dzīvību (kādam), pārgriežot kaklu.
- atlaist Pārstāt turēt; atņemt rokas (no kā).
- aizturētais Persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība.
- atrēķināt Rēķinot atņemt (daļu no kāda skaitliska lieluma); atvilkt.
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- nokantēt Savaldzinot atņemt (kādam draugu vai draudzeni, sievu vai vīru).
- oksidēt Savienot (kādu vielu) ar skābekli; atņemt elektronus.
- atskaitīt Skaitot, rēķinot atņemt.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas (policijas) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu), atbrīvot (ko).
- neatņemams Tāds, ko nav iespējams atņemt.
- gāzt Vardarbīgi atņemt varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli; panākt, ka zaudē varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli.
atņemt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV