vergs
vergs [vȩr̂gs] lietvārds; vīriešu dzimte
verdzene [ver̂dzene] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.vēsturisks Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
PiemēriVergu sacelšanās Spartaka vadībā.
- Vergu sacelšanās Spartaka vadībā.
1.1.Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
PiemēriGaleru vergi.
- Galeru vergi.
- Vergu tirgus.
- Vergu uzraugs plantācijā.
1.2.Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
2.Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
2.1.Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
PiemēriMantu vergs.
- Mantu vergs.
- Naudas vergs.
- Alkohola vergs.
- Saimniecisko rūpju vergs.
- Opija vergs.
- Kļūt par citu spriedumu vergu.
- Kļūt par situācijas vergu.
Stabili vārdu savienojumiModes vergs.
- Modes vergs — sarunvaloda cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
Stabili vārdu savienojumiKā vergs. Seksa verdzene. Verga darbs. Verga dvēsele. Vergu darbs.
- Kā vergs idioma — saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti nodarbināts.
- Seksa verdzene — ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
- Verga darbs idioma — ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
- Verga dvēsele — cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- Vergu darbs idioma — ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.