saķert
saķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Strauji satvert, sakampt.
PiemēriSaķert airi.
- Saķert airi.
- Suns saķer kociņu.
2.Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
PiemēriSaķert sānu sāpēs.
- Saķert sānu sāpēs.
- Šausmās saķert galvu.
- Saķert aiz kājas.
Stabili vārdu savienojumiSaķert galvu.
- Saķert galvu — ar rokām strauji apņemt galvu.
3.Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
PiemēriSaķert bumbu.
- Saķert bumbu.
- Suns saķēris vistu.
3.2.Ķerot (dzīvniekus), iegūt (tos) lielākā daudzumā.
PiemēriSaķert sapalus.
- Saķert sapalus.
4.sarunvaloda Iegūt (slimību).
PiemēriSaķert slimību, angīnu, iesnas.
- Saķert slimību, angīnu, iesnas.
4.1.Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
PiemēriNesaķer caurvēju!
- Nesaķer caurvēju!
- Dators saķēris vīrusu.