saķīlēt
saķīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
PiemēriĒka saķīlēta ar koka ķīļiem, nevis sanaglota.
- Ēka saķīlēta ar koka ķīļiem, nevis sanaglota.
- Saķīlēt plātni starp sijām.
2.sarunvaloda Salabot (mehānismu).
PiemēriSaķīlēt dzinēju.
- Saķīlēt dzinēju.
- Nez kuro reizi saķīlēts mopēds.
- Sētā stāv nesaķīlēta automašīna.