saķert
saķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Strauji satvert, sakampt.
PiemēriSaķert airi.
2.Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
PiemēriSaķert sānu sāpēs.
Stabili vārdu savienojumiSaķert galvu.
3.Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
PiemēriSaķert bumbu.
3.2.Ķerot (dzīvniekus), iegūt (tos) lielākā daudzumā.
PiemēriSaķert sapalus.
4.sarunvaloda Iegūt (slimību).
PiemēriSaķert slimību, angīnu, iesnas.
4.1.Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
PiemēriNesaķer caurvēju!