saķerties
saķerties -ķeros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros darbības vārds; atgriezenisks
1.Savstarpēji satvert (vienam otra, citam cita roku).
PiemēriRotaļnieki saķeras rokās.
- Rotaļnieki saķeras rokās.
- Viņi saliek muguras kopā, saķeras elkoņos.
- Iet rociņās saķērušies.
1.1.Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
PiemēriSaķersimies kopā, lai vieglāka iešana!
- Saķersimies kopā, lai vieglāka iešana!
1.2.Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
PiemēriKoka vecie zari bija saķērušies jaunajos zaros.
- Koka vecie zari bija saķērušies jaunajos zaros.
- Jaunie dzinumi saķērušies.
2.Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā; pielipt (kur) lielākā daudzumā.
PiemēriMugurkaulā saķērušies skriemeļi.
- Mugurkaulā saķērušies skriemeļi.
- Zālē saķērušies spalvu kumšķi.
- Dadži saķērušies suņa spalvā.
3.Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
PiemēriSkaitītāja skaitļu mehānisms saķēries.
- Skaitītāja skaitļu mehānisms saķēries.
3.1.Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
PiemēriKaut kas saķēries slimnīcā.
- Kaut kas saķēries slimnīcā.
4.sarunvaloda Sastrīdēties.
PiemēriZemniece saķeras ar banku.
- Zemniece saķeras ar banku.
- Saķerties ar policiju.