saķerties
saķerties -ķeros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros atgriezenisks, darbības vārds
1.Savstarpēji satvert (vienam otra, citam cita roku).
PiemēriRotaļnieki saķeras rokās.
1.1.Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
PiemēriSaķersimies kopā, lai vieglāka iešana!
1.2.Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
PiemēriKoka vecie zari bija saķērušies jaunajos zaros.
2.Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā; pielipt (kur) lielākā daudzumā.
PiemēriMugurkaulā saķērušies skriemeļi.
3.Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
PiemēriSkaitītāja skaitļu mehānisms saķēries.
3.1.Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
PiemēriKaut kas saķēries slimnīcā.