sastrīdēties
sastrīdēties -os, -ies, -as, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
Strīdoties nonākt, parasti saspringtās, naidīgās, attiecībās.
PiemēriSastrīdēties ar draugu.
- Sastrīdēties ar draugu.
- Ar vīru sastrīdējāmies un nolēmām šķirties.
- Zēni sastrīdējās un nāca pie tēva, lai izšķir.
- Viņai ir tendence sīkumiem piešķirt pārspīlētu nozīmi un tieksme ātri sastrīdēties.
- Mums bieži gadās vienam otru pārprast, apvainoties un pat sastrīdēties.