Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
atmūķēt
atmūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Atvērt ar mūķi.
PiemēriAtmūķēt durvis.
1.1.sarunvaloda Ar grūtībām atslēgt, atdabūt vaļā.
PiemēriMācēt atmūķēt bojāto slēdzeni.