robež-
robež- [rùobež-] salikteņu daļa, salikteņu pirmā daļa; kopā ar: lietvārds
1.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
PiemēriRobežakmens.
- Robežakmens.
- Robežgrāvis.
- Robežlīnija.
- Robežupe.
1.1.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
PiemēriRobežapgabals.
- Robežapgabals.
- Robežvalstis.
1.2.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
PiemēriRobežapsardze.
- Robežapsardze.
2.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
PiemēriRobežātrums.
- Robežātrums.
- Robežlielums.
3.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
PiemēriRobeždisciplīna.
- Robeždisciplīna.
- Robežgadījums.
- Robežzinātnes.