kurp
kurp apstākļa vārds
1.Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
PiemēriKurp tu dodies?
- Kurp tu dodies?
- Kurp tu to nes?
- Kurp mēs brauksim?
2.Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
PiemēriViņam nav kurp iet.
- Viņam nav kurp iet.
- Atkal Anita, atkal viņa. Lai ietu kurp iedams, nekur neizdodas tikt vaļā no domām par viņu.
3.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
PiemēriBija jāizlemj, kurp doties tālāk.
- Bija jāizlemj, kurp doties tālāk.
- Nevarēju saprast, kurp viņai tā jāsteidzas.
- Koku paēnā, kurp ievijās taciņa, iet bija tīkamāk.