Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kurnēt
kurnēt kurnu, kurni, kurn, pag. kurnēju intransitīvs, darbības vārds
Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
PiemēriPircēji pie kases sāk kurnēt.