kurlmēms
kurlmēms [kùrlmȩ̄̀ms] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kurlmēma [kùrlmȩ̄̀ma] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
kurlmēmums [kùrlmȩ̀mùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
PiemēriKurlmēms bērns.
1.1. Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
PiemēriKurlmēmo sazināšanās ar žestu valodu.