kurlmēms
kurlmēms [kùrlmȩ̄̀ms] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kurlmēma [kùrlmȩ̄̀ma] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
kurlmēmums [kùrlmȩ̀mùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
PiemēriKurlmēms bērns.
- Kurlmēms bērns.
1.1. Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
PiemēriKurlmēmo sazināšanās ar žestu valodu.
- Kurlmēmo sazināšanās ar žestu valodu.